Antropometrija
Atlētiskā skaistuma kanoni
Lai noteiktu cilvēka ķermeņa proporcionalitāti, jau sirmā senatnē izdarījā mēģinājumus. Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka ķermeņa garumam 19 reizes jāpārsniedz rokas vidējā pirksta garums. V gs. pirms mūsu ēras grieķu skulptors Poliklets pasludināja kanonu, kas pazīstams vēl mūsdienās, – galvas augstumam jābūt 7.5 – 8 reizes mazākam par visa ķermeņa garumu. Zināmi vēl citi kanoni – roku garumam jāatbilst mugurkaula garumam vai trīs galvu augstumam, apakšdelma garuma attiecība pret augšdelma garumu kā 3:4, apakšdelma garumam jāatbilst pēdas garumam. Ideālas cilvēka ķermeņa proporcijas atveidojuši antīkie mākslinieki. Viņi uzskatījam, ka cilvēka garums vienlīdzīgs sānis izvērstu roku platumam, kāju garums – 47% no ķermeņa garuma utt. Minētās normas atspoguļo atsevišķu ķermeņa daļu garumu.
Taču atlētiskās vingrošanas cienītājus vairāk interesē pavisam kas cits – krūsukurvja, vidukļa, kakla, roku un kāju apkārtmēra proporcionalitāte pret ķermeņa daļu garumu un svaru.
Savu garumu jau nu grūti būs izmainīt,, kaut, ja pacenšas, tad arī to ir iespējams izdarīt, bet kādas tad ir reālas iespējas jūsu rīcībā, lai tuvinātos šiem kanoniem?
Muskuļi. Atšķirībā no kauliem muskulatūra ir neparasti plastiska. Ģenētiskie faktori muskulatūras veidošanos ietekmē apmēram tikai par vienu trešdaļu, par divām trešdaļām jūs varat izmainīt muskulatūru pats. Tas nozīmē, ka jūs varat aktīvi iejaukties sava ķermeņa pilnveidošanā un ‘izcirst’ to pēc savas gribas.
Galvenais – ievērot ķermeņa uzbūves pamatlikumu: muskulatūrai jābūt harmoniski, vispusīgi un proporcionāli attīstītai. Citiem vārdiem, jāattīsta visas ķermeņa daļas – rokas, kājas, kakls, mugura, vēdera prese, lai tās atbilstu cita citai gan pēc izmēriem, gan pēc formas un spēka.
Cilvēkus parasti iedala trīs grupās. Pirmajai grupai pieskaita vājos un vārgos, kuru svars ir zem normas. Otrajai grupai pieskaita masīvus cilvēkus, kam uzkrājies lieks tauku slānis un kuru svars ir virs normālā. Trešajai grupai pieskaita tos, kuru svars ir normas robežās, bet muskuļi nav attīstīti vai arī ķermeņa uzbūve nav harmoniska. Liela nozīme dalījumam grupās pēc ķermeņa uzbūves ir arī treniņa procesā. Te jāņem vērā kaulu resnums. Novērojumu rezultāti ļauj iedalīt visus cilvēkus trīs grupās pēc kaulu uzbūves – vājos [tievi kauli], vidējos [normāli kauli] un spēcīgos [resni kauli].
Kādus rādītājus izmanto, lai noteiktu piederību tai vai citai grupai?
Izrādās, ka te izmanto samērā pastāvīgus rādītājus, kas cits ar citu veido zināmas attiecības, tas ir, plecu platums [starp lāpstiņu ārmalām], iegurņa platums, gūžu platums [starp lielā ciskas kaula galviņām], kājas apkārtmērs pie ceļa un pie potītes un apakšdelma apkārtmērs. Šie rādītāji veido šādas attiecības:
plaukstas pamata apkārtmērs = potītes apkārtmērs x 0.811
ceļa apkārtmērs = potītes apkārtmērs x 1.667
plecu platums = potītes apkārtmērs x 1.72
Arī muskuļu apkārtmērs ir tieši proporcionāls attiecīgo kaulu garumam un resnumam. Uz šo patiesību pamatojas visi atlētiskās attīstības kanoni. Praktiski par to var pārliecināties, izmērot plaukstas pamata apkārtmēru. Ja šī mērījuma rezultātu pareizina ar 5.8, var uzzināt, cik lielam jābūt jūsu krūšukurvja apkārtmēram. Ja gribat zināt, cik lielam jābūt jūsu bicepsam sasprindzinātā stāvoklī, plaukstas pamata apkārtmērs jāpareizina ar 2.16.
Jo masīvāki kauli, jo masīvāka muskulatūra. Tātad cilvēkiem, kam tievi kauli, dabiski, ir mazākas iespējas uzaudzēt lielus muskuļus.
Lai šo atkarību labāk izprastu, salīdziniet rādītāju atšķirības vienāda garuma [172-173 cm] cilvēkiem ar dažādu kaulu uzbūvi.
Vājo gupa
Vidējo grupa
Spēcīgo grupa
Svars
68 kg
74 kg
80 kg
Krūšukurvja apkārtmērs [ieelpas laikā]
100 cm
105 cm
110 cm
Vidukļa apkārtmērs
75 cm
82 cm
85 cm
Kaklā apkārtmērs
37 cm
39 cm
41 cm
Bicepsa apkartmērs
36 cm
38 cm
40 cm
Augšstilba apkārtmērs
54 cm
57 cm
60 cm
Apakšstilba apkārtmērs
36 cm
38 cm
40 cm
Palukstas pamata apkārtmērs
16.5-17 cm
18 cm
19-19.5 cm
Skasituma kanonus, kaut arī tie ir nosacīti un nepilnīgi, cilvēki nav izdomājuši vaļas brīžos. Tajos apkopota gadsimtiem ilga pieredze. Šos kanonus ir palīdzējuši veidot Figijs, Poliklets un leonardo da Viņči. Kanoni nav sastinguši etaloni, kurus piemēro tikai atlētiskajai vingrošanai. Tie sastādīti, ņemot vērā cilvēka ķermeņa dabiskās proporcijas, nevis kroplīgas formas, kas iegūtas mokošā treniņā, badojoties vai pārēdoties. Cieniet vīrišķību un spēku, sargājiet veselību, neapvainojiet dabu, rādot tai vārgus muskuļus un atkārušos vēderu – lūk, principi, kas ļaudis iedvesmoja izveidot atlētikskā skaistuma kanonus.
Tālāk minēšu dažu ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo harmoniski attīstītu muskulatūru.
Krūtis un iegurnis 10 : 9 tb, ja krūšukurvja apkārtmērs ir 100 cm, iegurņa apkārtmēram jābūt 90 cm.
Kakls – 38% no krūšukurvja apkārtmēra tb 38 cm.
Apakšdelms [labais+kreisais]/2 – 30% no krūšukurvja apkārtmēra tb 30 cm.
Bicepss [labais+kreisais]/2 – 36% no krūšukurvja apkārtmēra tb 36 cm.
Viduklis – 75 % no krūšukurvja apkārtmēra.
Augšstilbs – 60% no iegurņa apkārtmēra.
Apakšstilbs – 40% no iegurņa apkārtmēra.
Kakls – 2/3 no augšstilba apkārtmēra vai tikpat resns, cik bicepss [36 cm].
Es ar skaitļiem parādīju, ka vidukļa apkārtmērs jāsaskaņo ar krūšukurvja apkārtmēru, spēcīgas rokas – ar spēcīgām kājām utt.
Tagad jūs paši varat spriest, vai, piemēram, bicepsi ar 45 cm lielu apkārtmēru ir skaisti.
Ja šādi bicepsi būs cilvēkam, kuram liels vēders, iekritušas krūtis un tievas kājas, viņš izskatīsies pēc kropļa. Turpretim būs lieliski, ja varenie bicepsi sastādīs tikai daļu no skaistā muskuļu ansambļa. kurā ietilpst platas krūtis un pleci un spēcīgas kājas.
